Trauksmes neiroķīmiskie aspekti
Ikdienā es strādāju ar dažādām psihiskām problēmām- depresija, veģetatīvā distonija, izdegšanas sindromu un citām. Katrai no šīm slimībām ir savi simptomi un gaita. Pastāstīšu par vienu simptomu, kurš ir raksturīgs vairākiem psihiskiem traucējumiem un kuru kā simptomu min liela daļa manu pacientu - tā ir trauksme. Pastāstīšu tieši tās neiroķīmiskos aspektus. Tādā veidā labāk var izprast, kas notiek cilvēka organismā, ja tiek izjusta trauksme. Tie ir specifiski bioķīmiski procesi, kas rada šo sajūtu. Tāpat arī mēs uztraucoties, stimulējam šo procesu norisi. Konkrētāk es pastāstīšu par aktīvajām vielām, kuras veidojas mūsu organismà un to koncentrācija nosaka, vai izjūtam trauksmi vai mieru. Kā arī pretēji- ietekmējot šo vielu daudzumu, ir iespējams provocēt trauksmes vai miera stāvokli.
Tātad trauksmes patoģenēze tiek saistīta ar gamma amino sviestskābi (GABA) un monoamīnu transmiteriem - noradrenalīnu, serotonīnu un nedaudz mazākā mērā ar dopamīnu.
Psihisko traucējumu aktualitātes pandēmijas laikā
Psihisko traucējumu aktualitātes pandēmijas laikā.
Nu jau labu laiku pasaule dzīvo jaunā, neierastā ritmā. Ir noteikti dažādi ierobežojumi saistībā ar pulcēšanos un stingrāki noteikumi par higiēnas un dezinfekcijas jautājumiem. Pie mums Latvijā izmaiņas uz doto brīdī nav skarbākās, tomēr nevar noliegt, ka ikdiena lielai daļai cilvēku ir būtiski izmainījusies. Tas arī ir faktors, kāpēc šīs infekcijas slimības gadījumā ir jārunā par psihiatrijas aktualitātēm. Pašlaik pasaulē tiek veikti daudz pētījumu par to, kā izmainās cilvēku psihoemocionālais stāvoklis pandēmijas laikā. Tiek pētīti līdz pandēmijas sākumam psihiski veseli cilvēki, gan arī cilvēki, kuri ir pirms pandēmijas meklējuši psihiatra palīdzību saistībā ar kādām sūdzībām. Psihiatra palīdzību nācies meklēt arī cilvēkiem, kuriem iepriekš nav bijusi nepieciešamība pēc tādas. Cilvēki, kuriem psihoemocionālais stāvoklis ir pasliktinājies ir atrodami gan starp vieniem, gan otriem.
Kādēļ ir svarīgi rūpēties par savu psihisko veselību jau šodien?
Psihiskā veselība ir tik ļoti svarīga, jo no tās ir atkarīgs jebkurš pieņemtais lēmums, spēja uztvert un analizēt informāciju, saglabāt labu pašsajūtu un justies spēcīgi neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Psihiatrijā viss ir it kā ļoti relatīvi un subjektīvi, it kā… Tas arī dažkārt pastiprina sabiedrības ne tik nopietno attieksmi pret šo medicīnas nozari. No sākuma jau pašas kaites tiek uztvertas šaubīgi, diagnostika nenopietni un ārstēšana tiek pielīdzināta teju vai narkotiku lietošanai. Neskatoties uz to, psihiatriem darba mazāk nepaliek, jo nievājošā un augstprātīgā sabiedrības attieksme diemžēl problēmu tikai saasina. Sanāk, ka cilvēkiem slepus no kolēģiem, draugiem un ģimenes locekļiem nākas meklēt psihiatra palīdzību.
Izraisa atkarību un jālieto visu dzīvi – izplatītākie mīti par antidepresantiem
Elīna Evelīna Kardela speciāli "DELFI Viņa"
Vārdu antidepresanti cilvēki bieži vien uztver ļoti atturīgi vai cenšas turēties no tiem pa gabalu. Bet, ja nu tomēr pienāk reize, kad tie ir jālieto? Psihotropos medikamentus lieto tādos gadījumos kā veģetatīvā distonija, depresija, izdegšanas sindroms un, saskaroties ar citiem psihiskās veselības traucējumiem. Sarunā ar psihiatri Lauru Štāni "Viņa" skaidro populārākos mītus cilvēku vidū par psihotropajiem medikamentiem.
Veģetatīvā distonija
Veģetatīvā
distonija nereti tiek dēvēta par mūsdienīgu slimību. Šis apzīmējums
vienlaikus ir virspusējs un primitīvs, tajā pašā laikā ļoti
atbilstošs reālajai situācijai. Lai saprastu, kāpēc arvien vairāk
cilvēku sirgst ar šo problēmu, atsaukšos uz pretrunīgajiem
procesiem un prasībām mūsdienu
sabiedrībā.
Varam novērot, kā pieaug apkārt esošās informācijas daudzums un tās plūsmas ātrums, pieaug nepieciešamība uztvert, analizēt arvien jaunu informāciju un veikli pārslēgties uz citu. Tāpēc jābūt aktīviem, mobiliem, drošiem, pašpārliecinātiem, daudzpusīgiem, atvērtiem jaunām lietām un cilvēkiem. Vienlaikus ļoti liela nozīme ir klasiskām ģimenes vērtībām, pareiziem uzvedības un dzīves pamatprincipiem, kuru ievērošana prasa rāmumu, pacietību, iecietību, pazemību un paklausību. Nav brīnums, ka tik pretrunīgas prasības var radīt zināmu haosu cilvēka emociju pasaulē, un kaut kādā brīdī nav iespējams šo visu sabalansēt. Un organisms sāk izpaust dažādus fiziskus simptomus, kas norāda uz problēmas eksistenci. Šie simptomi ir organisma signāls, ka ir nepieciešams pievērsties sev – savai fiziskajai un emocionālajai veselībai.
Ēšanas traucējumu ārstēšana
Liekais svars un psihiskie traucējumi
Kā uzturēt motivāciju saglabāt veselīgu svaru?
Vai ķirurģiskas metodes liekā svara samazināšanai izmanto tikai slinki cilvēki?
Psihiatra loma cīņā ar lieko svaru
Psihiatrs lielākoties nav pirmais speciālists, pie kura griežas ar liekā svara jautājumiem, tomēr psihiatrs nereti ar tiem sastopas, konsultējot cilvēkus ar citām problēmām. Pie prevalējošiem citiem traucējumiem psihiatrs var izvēlēties medikamentus, kuri nerada svara pieaugumu, ja pacienta psihiskais stāvoklis pieļauj šādu izvēli. Pie psihiatra cilvēki griežas ar dažādām problēmām, no kurām dažas ir biežāk sastopamas kopā ar palielinātu svaru.
Kā risināt liekā svara problēmu?
Liekais svars ir globāla problēma, kas noteikti ir jārisina, izglītojot sabiedrību par veselīgu dzīvesveidu un tā nozīmi un vairojot cilvēku atbildības sajūtu pret sevi un saviem līdzcilvēkiem. Liela daļa veselības problēmu ir tieši saistīta ar liekā svara radītajām sekām: 2. tipa cukura diabēts, dažādas sirds-asinsvadu sistēmas saslimšanas, locītavu slimības, utt.
Vai liekais svars norāda uz psihiskiem vai emocionāliem traucējumiem?
Cilvēkam nav paredzēts būt ar stipri paaugstinātu svaru - tas nav grūti vēsturiski pierādāms. Liekais svars ir problēma pati par sevi, kura rada citas problēmas. Vai uzreiz var apgalvot, ka cilvēkam ir kādi psihiski vai emocionāli traucējumi? Noteikti nē, bet...
Aptaukošanās iemesli
Izvērtēt aptaukošanās iemeslus visbiežāk var, izskatot cilvēka dienas režīmu un ēšanas paradumus. Ir vairāki izmērāmi faktori, pirmēram, vielmaiņas ātrums, kas to ietekmē. Ir veikti pētījumi par ģenētiskiem faktoriem un ir atklāts, ka lielākoties iemesli ir multifaktoriāli un nav saistāmi ar konkrēta gēna vai hromosomas izmaiņām. Pārbaudāma ir:
Kāpēc diētas nenostrādā?
Cilvēka psihe ir
sarežģīts mehānisms, tomēr tas funkcionē daudz labāk, ja tam
nodrošina kvalitatīvu vidi un režīmu. Tāpat arī hormonālie
traucējumi ir tikai daļēji ģenētiski determinēti. Tas, kā mēs
dzīvojam, ietekmē mūsu vielmaiņas procesus un pašsajūtu kopumā.
Ir izveidojušies vairāki mīti, diētas, nepamatotas ilūzijas par
mistisku ceļu uz ideālu svaru un veselību, kas neietver cilvēka
ilgstošu un būtisku neveselīgo, kaitīgo ieradumu
maiņu.
Masveida cilvēces aptaukošanās
Runājot par ēšanas traucējumu ģenētisko izcelsmi var apgalvot, ka cilvēku hromosomas nemainās tik ātri, lai izskaidrotu masveida cilvēces aptaukošanos mūsdienās. Ja salīdzinām ar citām dzīvības formām, epidēmiskā aptaukošanās skar tikai cilvēkus un viņu mājdzīvniekus. Tas, kas mainās ir dzīves paradumi un ēdiens, ko lietojam uzturā. Ir atsevišķas slimības, kuras sekmē svara pieaugumu, ir medikamenti, kuru lietošanas rezultātā var pieaugt svars, tomēr vislielākā nozīme ir tam, ko mēs ēdam un kā dzīvojam.