Veģetatīvā distonija
Veģetatīvā distonija
nereti tiek dēvēta par mūsdienīgu slimību. Šis apzīmējums
vienlaikus ir virspusējs un primitīvs, tajā pašā laikā ļoti
atbilstošs reālajai situācijai. Lai saprastu, kāpēc arvien vairāk
cilvēku sirgst ar šo problēmu, atsaukšos uz pretrunīgajiem
procesiem un prasībām mūsdienu
sabiedrībā. Varam novērot, kā pieaug apkārt esošās informācijas daudzums un tās plūsmas ātrums, pieaug nepieciešamība uztvert, analizēt arvien jaunu informāciju un veikli pārslēgties uz citu. Tāpēc jābūt aktīviem, mobiliem, drošiem, pašpārliecinātiem, daudzpusīgiem, atvērtiem jaunām lietām un cilvēkiem. Vienlaikus ļoti liela nozīme ir klasiskām ģimenes vērtībām, pareiziem uzvedības un dzīves pamatprincipiem, kuru ievērošana prasa rāmumu, pacietību, iecietību, pazemību un paklausību. Nav brīnums, ka tik pretrunīgas prasības var radīt zināmu haosu cilvēka emociju pasaulē, un kaut kādā brīdī nav iespējams šo visu sabalansēt. Un organisms sāk izpaust dažādus fiziskus simptomus, kas norāda uz problēmas eksistenci. Šie simptomi ir organisma signāls, ka ir nepieciešams pievērsties sev – savai fiziskajai un emocionālajai veselībai.
Šī diagnoze – somatoforma (somatiskus traucējumus atgādinoša) veģetatīva distonija – lielākoties tiek noteikta tad, kad ir izslēgtas visas iespējamās fiziskās kaites, kuras būtu varējušas radīt esošos simptomus. Ar somatoformu veģetatīvu distoniju biežāk saslimst gados jauni cilvēki, kuriem pilnībā nav noformējusies personība, bet akūta stresa situācijās vai ilgstoši atrodoties psihotraumējošā situācijā šī problēma var skart cilvēkus jebkurā vecumā. Pareizi reaģējot un ārstējot šo problēmu, ir iespējams no tās atbrīvoties. Turpretim, ja tas netiek darīts vai arī veiktās darbības pēc būtības nav risinājušas problēmu cēloni, šī slimība var pāriet hroniskā formā vai arī komplicēties ar smagākām slimībām, kā, piemēram, depresija.
Biežākie somatoformas veģetatīvās distonijas simptomi ir:
- grūtības koncentrēties;
- neskaidra galva;
- reibonis, neskaidra apkārt notiekošā uztvere;
- sirds ritma traucējumi, spiedoša sajūta sirds apvidū;
- elpas trūkums, sajūta, ka nepietiek gaisa, žņaugšanas sajūta kaklā, sāpes krūtīs;
- ilgstošs nespēks;
- roku un/vai kāju trīce;
- muskuļu spriedze, krampji;
- asinsspiediena svārstības;
- ķermeņa temperatūras svārstības;
- ilgstošas sūdzības par kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem (vēdera pūšanās, caureja, aizcietējumi);
- pastāvīga trauksmes un baiļu sajūta;
- miega traucējumi;
- karstuma viļņi, pastiprināta svīšana;
- panikas lēkmes, nedrošības izjūta;
- grūtības tikt galā ar ikdienas pienākumiem, plānot savas aktivitātes.